< Atpakaļ uz Ventspils novads (www.ventspilsnovads.lv)
VIEGLI lasīt    

Mencu krājumu aizsardzība 2020. gadā

Saistībā ar mencu krājumu kritisko stāvokli jau 2019. gada 30. oktobrī tika pieņemta ES Padomes Regula 2019/1838 (turpmāk – ES regula), kurā noteiktas zvejas iespējas Baltijas jūrā 2020. gadam, kas paredz arī Baltijas jūras austrumu daļas mencu specializētas zvejas pilnīgu aizliegumu. Vienlaikus ES regula Latvijai un citām valstīm pieļauj nelielu mencu piezveju, kas nepieciešama, lai netiktu apdraudētas reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespējas Baltijas jūrā. Lai nodrošinātu to, ka minētā piezvejas kvota (Latvijai – 171 tonna) netiek pārsniegta un tāpēc Latvijai nav jāaptur visa zveja, Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zvejniecības nozares pārstāvjiem ir izstrādājusi vairākus papildus zvejas regulēšanas pasākumus, kas zvejniekiem būs jāievēro 2020. gadā, lai varētu turpināt citu zivju zveju. Turklāt ES regula nosaka, ka atsevišķos Baltijas jūras piekrastes rajonos (Latvijas gadījumā – Nīcas un Rucavas novada un Liepājas pilsētas piekrastē) 2020. gadā ir aizliegta mencu ieguve atpūtas nolūkos un šīs normas ievērošana ir jānodrošina ar atbilstošu nacionālo regulējumu.

ZM, ievērojot ES regulā noteiktās prasības, konsultējoties ar zvejniekiem, kā arī ņemot vērā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR” rekomendācijas par iespējamiem zvejas papildu regulācijas pasākumiem, sagatavoja atbilstošus priekšlikumus mencu piezvejas limitēšanai un kontrolei. Šie priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē. Pēc minētā konsultāciju procesa pabeigšanas un saskaņošanas ar Vides un reģionālās attīstības ministriju ZM ir pieņēmusi lēmumu “Par mencu piezvejas izmantošanas un plekstu zvejas papildu regulējumu 2020. gadā sakarā ar mencu specializētās zvejas liegumu” (turpmāk – lēmums).

Lai varētu sekot līdzi mencu piezvejas apjomam, kas tiek iegūts jūras piekrastes ūdeņos (izņemot Rīgas jūras līci, kur menca praktiski nav sastopama), minētais lēmums paredz, ka komerczvejniekiem ir pienākums apkopot mencu piezvejas datus par katrām desmit dienām, skaitot no mēneša sākuma. Minētā informācija līdz katra mēneša desmitās dienas beigām iesniedzama Valsts vides dienestā (VVD) , nosūtot to ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību.

Papildus minētajam tiem komerczvejniekiem, kuri veic zveju Rucavas, Nīcas, Grobiņas un Pāvilostas novadiem un Liepājas pilsētai piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, būs rūpīgi jāseko līdzi citu zivju sugu zvejā piezvejā nonākušajam mencu apjomam. Ja, izceļot zvejas rīkus, mencas piezveja sasniegs 10 % vai vairāk, nākamajā reizē zvejniekam zvejas rīkus jāievieto ne tuvāk kā 2 jūras jūdžu attālumā no vietas, kur konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja vai arī jāatsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas. Tāpat iepriekš minētajām pašvaldībām piegulošajos jūras piekrastes ūdeņos, kur mencu piezvejas iespējas ir vislielākās, zvejniekiem laika periodā no 2020. gada 1. maija līdz 31. decembrim pirms katras iziešanas jūrā ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību būs jānosūta VVD ziņojums par plānoto jūrā iziešanas laiku, bet pirms plānotās zivju izkraušanas krastā jānosūta iepriekšējs paziņojums par paredzamo krastā atgriešanās laiku, nozvejoto zivju un mencu piezvejas apjomiem, kā arī par zvejas rīku izvietošanas ģeogrāfiskajām koordinātām.

Arī zvejā aiz piekrastes ūdeņiem ar ZM lēmumu tiek noteiktas papildus prasības – reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (izņemot Rīgas jūras līci) aiz piekrastes ūdeņiem jāievēro mencu piezvejas proporcija – 1 tonna mencu uz 500 tonnām reņģu un brētliņu, bet plekstu komerczvejā – 1 tonna mencu uz 18,75 tonnām plekstu. Šie proporcijas apmēri nav gan jāievēro katrā zvejas rīka pacelšanas reizē, bet jānodrošina to summāra izpilde atbilstoši iegūtajai nozvejai katra 2020. gada ceturkšņa ietvaros.

Bez tam, lai izvairītos no pārmērīgas plekstu nozvejas, kuru ieguves apmērs ir cieši saistīts ar mencu piezveju (pieaugot plekstu nozvejai, palielināsies arī mencas piezvejas apjomi), kā arī lai neapdraudētu plekstu krājumu ilgtermiņā, zvejā aiz piekrastes ūdeņiem plekstu nozvejas kopējais apjoms tiek noteikts 1500 tonnu apmērā.

Ņemot vērā ES regulā noteikto aizliegumu mencu ieguvei atpūtas nolūkos Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, kas Latvijā ietver jūras piekrastes ūdeņus uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Rucavas un Nīcas novada un Liepājas pilsētas attiecīgās daļas piekraste), 2020. gadā tiek noteikts aizliegums makšķerēšanā un pašpatēriņa zvejā paturēt lomā mencu, kā arī aizliegta mencu ieguve zemūdens medībās.

Ja ātrāk nekā līdz 2020. gada beigām pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencu piezvejas kvota (171 tonna), Latvijai nāksies slēgt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, ņemot vērā, ka šajā zvejā var tikt piezvejota menca. Tāpēc iepriekš minētie zvejas regulēšanas un kontroles pasākumi paredz zvejnieku līdzatbildību (zvejas informācijas sniegšana, piezveju proporcijas ievērošana), lai netiktu pārsniegta Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota.

Mencu aizsardzības pasākumi ES līmenī ir noteikti, lai panāktu pēc iespējas ātrāku Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas atjaunošanos, kas šobrīd ir nonākusi ļoti kritiskā stāvoklī, kam par iemeslu vairs nav zvejas ietekme, bet vides, klimata un mencu dzīves apstākļu pārmaiņas.

Lēmums stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”.